Pirmais lūgums: izlasiet virsrakstu, un vārdu “blaknes” aizmirstiet. Pareizi būtu teikt “nevēlami notikumi pēc vakcinācijas” – jo ne vienmēr vakcinācija ir to cēlonis!

Protams, varētu pastrīdēties ar Valsts valodas centru, jo vakcīnu lietošanas instrukcijās instrukcijās redzēsiet terminus “bieži, ļoti bieži, reti, ļoti reti sastopamas blaknes”. Vēl pamanīsiet sadaļu “ir ziņots arī par …” – jo ražotājam jāraksta viss, par ko ziņojis kaut 1 cilvēks.

Pasaules veselības organizācija pēcvakcinācijas nevēlamos notikumus sagrupē citādi:

1) Vakcīnas izraisīta reakcija. Tie ir notikumi, ko izraisa pati vakcīna – pareizi ievadīta, kvalitātei atbilstoša. Visbiežāk – apsārtums &sāpes ievadīšanas vietā, nogurums, galvassāpes, muskuļu sāpes, paaugstināta temperatūra, slikta dūša. Nekas no tā nav patīkami, taču ir pieļaujami! Imūnsistēma jums rāda, ko prot. Pāries.

Ir arī nopietnākas situācijas, piemēram anafilakse – smaga alerģiska reakcija, kas attīstās strauji, 15-30 minūšu laikā pēc šprices. Bet par smagām, bīstamām situācijām šai rakstā parunāšu vēlāk.

2) Vakcīnas kvalitātes defektu izraisīta reakcija. Varbūt ražotājs nolažojis, varbūt ledusskapis saplīsis, bet varbūt vedot pa bedrainajām ielām adata nolūza. Droši var tiesāties par kompensāciju, ja sliktas kvalitātes vakcīna izraisījusi problēmu.

3) Imunizācijas kļūdas izraisīta reakcija. Adata jāievada tur, kur paredzēts (attiecīgi muskulī, ādā vai zemādā). Jāievēro intervāli starp konkrētām vakcīnām. Jādod vakcīna, kas paredzēta konkrētajai vecuma grupai. Ēdamajai (orālajai) vakcīnai jānonāk mutē, nevis acī. Nu tā.

4) Reakcija uz injekciju. Ar šo domātas bailes no adatām, panika, ģībonis, histēriska raudāšana. LV nopērkams recepšu medikaments – atsāpinošs krēms, ko jāuzzieķē pusstundu pirms plānotās potes. Prasi ģimenes ārstam. Tiesa, ne vienmēr tas palīdz, jo ir cilvēki, kam pietiek vien ieraudzīt adatu, lai sāktos nekontrolējamu emociju kokteilis.

5) Nejauša sakritība. Piemēram, ja pēc vakcinācijas sākas gonoreja, tad diez vai potes adata bija tā, kas organismā šo zarazu *ievadīja* (hehehe). Šīs nejaušās sakarības ir visgrūtāk saprast un pieņemt. Gribas atrast vainīgo, un, ja vakcīna gadījusies ceļā, tad tā atrausies pēc pilnas programmas.

Ne ģībonis, ne temperatūra vai sāpe pēc dūriena nebūs drauds dzīvībai vai veselībai ilgtermiņā. Tās nav blaknes, tas ir meh.

Bet tagad parunāšu par sarežģītākiem, sāpīgākiem un grūtāk piedodamiem pēcvakcinācijas notikumiem.

Par tādiem tiek uzskatīts jebkas, kas izraisa dzīvībai bīstamus stāvokļus, nāvi, ilgstošu hospitalizāciju, paliekošus funkcionālus traucējumus vai iedzimtus defektus.

Aktualitāte – trombozes pēc Covid-19 vakcīnas

Ir ļoti rets indroms, ko sauc par VIPIT (vakcīnu inducēta protrombotiska imūnā trombocitopēnija).  Tā cēlonis ir autoimūna reakcija – organismā veidojas autoantivielas pret specifiskiem trombocītu receptoriem PT4 (platelet factor 4 jeb PF4); trombocīti sabrūk, izdalot vielas, kas sūta signālus asinsreces sistēmai, aicinot veidot recekli. Biežums pēc vakcinācijas – 1-8 cilvēki no miljona. Turklāt šis ir ļoti, ļoti specifisks sindroms; antivielas pret PT4 retos gadījumos var veidoties arī cilvēkiem, kas saņem ārstēšanu ar heparīnu, kā arī tiem, kas slimo ar sistēmisko sklerodermiju, kas arī ir autoimūna saslimšana.

Ikdienā trombozes veidojas pavisam citu iemeslu dēļ – asins plūsmas palēnināšanās, kas nozīmē samazinātu skābekļa koncentrāciju konkrētajā ķermeņa daļā, un tas savukārt veicina asinsvada sieniņas bojājumu un aktivē asinsreces sistēmu. Riska faktori ir aptaukošanās, mazkustīgums (tai skaitā sēdošs darbs), ilgstošs gultas režīms, smēķēšana, grūtniecība, kāju vēnu varikoze, sirds mazspēja, onkoloģiskas saslimšanas. Šīm trombozēm nav nekādas savstarpējas saistības ar autoantivielām pret PT4.

Starp citu, trombožu biežums Covid-19 inficētajiem ir 3-28% – jo smagāk norit saslimšana, jo lielāks risks.

Starp citu Nr. 2: ja gadījumā VIPIT sindroms attīstās, tas notiek pēc pirmās vakcīnas devas saņemšanas. Saņemot otro devu, esam drošībā.

Anafilakse

Jebkura vakcīna var izraisīt jau iepriekš pieminēto anafilaksi – akūtu smagu alerģisku reakciju. Tā sākas uzreiz (15-30 min laikā) pēc vakcīnas ievadīšanas. Pietūkst lūpas, mēle, seja, rīkle, sākas elpas trūkums, sirds joņo, krītas asinsspiediens. Jebkurā vakcinācijas kabinetā ir jābūt medikamentiem un aprīkojumam, lai neatliekami sniegtu palīdzību.

Statistiski uz 1 miljonu ievadītu vakcīnu gadās 1 smaga alerģija. Pacients konkrēto vakcīnu atkārtoti saņemt nedrīkst never ever ever.

Sliktāk ir tad, ja anafilakse sākas pēc bites vai lapsenes dzēliena meža vidū. Cilvēki, kam paredzama anafilakse pēc strīda ar kukaiņiem, nēsā līdzi pildspalvveida šļirci ar adrenalīnu (saucas “Epipen”), ko ātri un vienkārši iedurt sev, lai neatslēgtos un sagaidītu neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Anafilaksi var izraisīt arī ēdiens. Dažiem tie ir rieksti, citiem – vēžveidīgie, bet varbūt arī medus vai olas. Ir pat cilvēki, kas nevar atrasties telpā, kur gatavo olas, jo sākas.. nē, anafilakse nē, bet ādas kairinājums gan.

Tuberkulozes vakcīna un iekaisušās paduses

Ap 2005.gadu mazuļiem pēc tuberkulozes vakcīnas saņemšanas biežāk kā iepriekš sāka attīstīties limfadenīts – paduses limfmezglu iekaisums, kas daļai beidzās ar operāciju. Iemesls? Jauna tuberkulozes vakcīna, kas bija “stiprāka” kā iepriekš izmantotā, un attiecīgi biežāk radīja nevēlamās reakcijas. Jā, bet vienlaikus arī efektīvāk pasargāja no tuberkulozes, kas zīdainim ir īpaši agresīva un bīstama. Anyway, kopš 2015.g. Latvija iepērk šīs vakcīnas no cita ražotāja, un limfadenīts pēc tuberkulozes potes attīstās reti. Un ja tomēr, tad meklējam, vai pie vainas nav iedzimts imūndeficīts. Tiem, kas nepotējas, smags imūndeficīts tiek atklāts līdz gada vecumam, jo šajā laikā noteikti bērns saskarsies ar kādu banālu elpceļu vīrusu, taču puņķīšu vietā attīstīsies vidusauss iekaisumi, bronhīti, plaušu karsoņi, utt.

Krampji

Šis ir biedējoši. Be ne vienmēr – ilgtermiņā bīstami.

Viens, salīdzinoši nekaitīgs variants, ir febrilie krampji. Dažiem bērniem līdz 5 gadu vecumam var sākties krampji pie augstas temperatūras (virs 38), neatkarīgi no tās cēloņa. Labā ziņa – šo kaiti pāraug, un tā NAV risks vai priekšvēstnesis epilepsijai.

Bet ir arī krampji bez drudža, un to pamatā līdz pat 70% gadījumu ir kāds iedzimts defekts, kas sāk izpausties konkrētā vecumā un nelaimīgi sakrīt ar vakcināciju. Epilepsijai vispār ir daudz veidu un iemeslu – infekcijas, traumas, skābekļa trūkums dzemdību laikā / pat vēl pirms tam. Tam, vai vainīga būtu kāda vakcīna, pierādījumu nav.

Attīstības aizkavēšanās

Dzirdēti stāsti par bērniem, kam pēc potes apstājās attīstība. Visbiežāk vainīga būs mitohondriāla encefalopātija (ME). Kas gāja skolā uz bioloģiju, atceras, ka mūsu šūnās iekšā ir mazi orgāniņi, jeb organoīdi, katrs ar savu uzdevumu. Mitohondriju darbs ir ražot enerģiju. No 4000 bērniem 1 piedzimst ar ģenētisku defektu, kas pakāpeniski čakarē mitohondrijus mitohondrijus. Smadzeņu šūnām enerģija ir, ir.. un te pēkšņi vairs nav. Šūna nespēj darīt savu darbu, un bērna psihomotorā attīstība apstājas vai pat regresē. Reizēm tas notiek ap 6-8 mēnešu vecumu, kad bērns kā reiz saņēmis visas vakcīnas, kas paredzētas līdz 12 mēnešu sasniegšanai.

Diemžēl ME izpausmes kādā brīdī līdz 10 gadu vecumam tomēr parādīsies, ar vai bez potēm. Un atkal jau, nav pierādījumu, ka tieši kāda vakcīna nelabvēlīgi ietekmētu šīs slimības attīstības gaitu.

Gijēna-Barē sindroms

Un vēl ir pieredzes šausmu stāsti par cilvēkiem, kas pēc vakcinācijas kļūst paralizēti. Jā, tāda kaite pastāv, un saucas Gijēna-Barē sindroms (GBS). Pēc būtības tā ir autoimūna reakcija – organisms uzbrūk pats savu nervu šķiedru mielīna apvalkam. Izpausmes dažādas – no tirpšanas sajūtas un muskuļu sāpēm līdz dažādu muskuļu grupu parēzei. Labi ir tas, ka aptuveni 60% cilvēku gada laikā ir pilnībā izveseļojušies. Slikti – līdz pat 7% var nomirt.

Visbiežāk GBS sākas nevis pēc vakcinācijas, pēc pārslimotas infekcijas. Pie tādām pieder pieder Epšteina-Barras vīruss jeb infekciozā mononukleoze, citomegalovīruss, Covid-19, gripa, vējbaku vīruss (jā!), un viena specifiska gastroenterītu izraisoša baktērija, ko sauc Campylobacter jejuni.

Vakcīna, ko vaino pie GBS, ir tā, kas pret gripu. Uz miljonu savakcinēto GBS attīstīsies nevienam vai vienam. Šie dati mainās no sezonas uz sezonu, un lielākais risks, kas līdz šim konstatēts, ir 2 no miljona, un tas bija 1976. un 2009. gadā, kad vakcīnas sastāvā bija iekļauts cūku gripas celms. BET- un tagad lasiet uzmanīgi – vakcinācija pret gripu SAMAZINA Gijēna-Barē sindroma attīstības risku! Jo pēc gripas pārslimošanas tas parādās 20 reižu biežāk kā pēc vakcinācijas!

Iedzimti defekti auglim pēc grūtnieces vakcinēšanas

Grūtniecības laikā ir kontrindicētas dzīvās novājinātās (atenuētās) vakcīnas, kas var šķērsot placentu un inficēt augli. Pie šīm vakcīnām pieder masaliņas, cūciņas, vējbakas un dzeltenais drudzis.

Atkal jau jāpiemin, ka pēc šo infekciju pārslimošanas grūtniecības laikā risks uz iedzimtām augļa patoloģijām ir lielāks nekā no vakcīnas. Piesardzība pirmajā vietā, un ir izņēmuma situācijas, kad individuāli jāizvērtē riskus pret ieguvumiem.

Pēcvārds

Vakcīnas NEIZRAISA autismu, Covid-19, gripu, imūnsistēmas pārslodzi, alumīnija un dzīvsudraba uzkrāšanos.

Visiem medikamentiem ir blaknes. Un ne tikai medikamentiem – pārēdoties daudz saldumu, dabūsiet pumpas. No halapenjo būs visai dedzinoša caureja.

Bet neviens medikaments, neviena vakcīna NEKAD netiks cauri drošības pārbaudēm, ja ieguvums no tās nebūs nesalīdzināmi lielāks par iespējamiem riskiem.