Vaininieku sauc bordetella pertussis – tā ir baktērija, kas izplatās gaisa pilienu ceļā. Arī dzīvnieki, piemēram, kucēni, mēdz inficēties ar līdzīgiem tās paveidiem.
Elpceļu gļotādas šūnām ir skropstiņas – jeb mazas “rociņas”, kas iekšā esošos draņķus virza uz augšu izklepošanai. Šādi tiek iztīrīti putekļi, mikrobi, putekšņi, ko ieelpojam, kā arī mirušās šūnas, ko organisms pats nav paspējis iznīcināt. Jā, arī potenciāli ļaundabīgas šūnas. Viss šis kokteilis kopā ar elpceļu sekrētu (krēpām) tiek nests augšup, mutes un deguna virzienā, un mēs tos izkrekšķinām vai izšķaudām.
Garā klepus baktērija šīs skropstiņas jeb “rociņas” paralizē. Tāpēc kāsē, cik gribi, bet ārā nenāk. It kā ar to nepietiktu, baktērija izdala vēl dažādus toksīnus, kas izmaina (lasi – pasliktina) organisma imūno atbildi. Štruntam, kas sākas kā parastas iesnas, izveseļošanās vietā seko 2-8 nedēļas moku.
Daļa no mums garo klepu apzinātā vecumā ir izslimojuši. Slikti it kā nejutāmies, uz teātri gājām, bet nu klepus lēkmes tādas, ka iekšas izrauj. Angliski garo klepu sauc par whooping cough – jo lēkmes laikā tik grūti ievilkt elpu, ka tas jādara ar spēku un skaļu WHOOP!
Galvenie slimotāji ir pusaudži un pieaugušie. Klepotājs ir infekciozs veselas 3 nedēļas, kuru laikā noteikti nedrīkstētu viesoties ciemos pie zīdaiņiem.
Kas tad padara garo klepu par tik bīstamu mazuļiem?
Zīdaiņi neatklepo – viņi vienkārši pārtrauc elpot un kļūst zili. Vairākas reizes dienā.
Imūnsistēma, kas vēl tikai mācās, netiek galā, bacilis aši izēdas cauri elpceļu gļotādai, nonāk asinsritē un sākas sepse jeb asins saindēšanās, jeb pipec.
Starp citu, viens no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma iemesliem var būt nediagnosticēts garais klepus!
Ja mazuli netur vakuuma iepakojumā, tad pasargāt var tikai vakcinācija. Pret garo klepu mazulim jāpotējas 2, 4, 6 mēnešu vecumā, pēc tam revakcinācija jāveic 1 gada un 7 gadu vecumā. Dikti vajadzētu arī pusaudžiem, bet vakcinācijas kalendārā nav paredzēts.
Imunitāte nav uz mūžu, tādēļ pusaudži un pieaugušie mēdz slimot. Arī vakcinēti mazie bērni var slimot vieglākā formā. Garais klepus uzliesmojumu veidā uzpeld ik 3-5 gadus, kam seko šoka lēkmes sabiedrībā – tīnis vakcinēts kā pienākas, bet tāpat saslima, značit potes nestrādā.
Ideālā pasaulē sievietēm *katras* grūtniecības 3. trimestrī būtu jāsaņem vakcīna pret garo klepu – lai mazuli pirmajos mēnešos pasargā mammas antivielas, un arī lai mamma pati nesaslimst. Vēl ideālākā pasaulē jāvakcinējas būtu visiem, kas dzīvos vienā mājsaimniecībā ar mazuli vai šad tad to pieskatīs. Un, protams, vakcīna būtu jāsaņem arī medicīnas darbiniekiem. Latvijā tas ir maksas pakalpojums, bet ļoti ceru, ka tikai pagaidām.