Aktualizējoties difterijas izplatībai Latvijā, pretdifterijas vakcīnas tiek izķertas kā karstas bulciņas, un ļoti labi, ka tā! Bet vienlaikus aktivizējas arī antivax komūna, kas visur saskata toksīnus un indes. Tāpēc šodien gribu pavisam vienkāršos vārdos pastāstīt, ko satur vakcīnas un ko atbildēt, kad pretpotekļi grib jūs iebiedēt.

Galvenais varonis – antigēns

Tā ir vīrusa vai baktērijas daļiņa, kas, neizraisot saslimšanu, iepazīstina cilvēka organismu ar patogēno mikroorganismu un iemāca imūnsistēmai jau laicīgi saražot antivielas.

Atbilstoši antigēna veidam, vakcīnas iedala dažādās grupās:

Inaktivētās vakcīnas satur beigtu, inaktivētu patogēnu, kas nu nekādi nespēj cilvēkā darīt savus grēka darbus, bet mūsu imūnsistēmai ar to pietiek, lai iemācītos uzražot antivielas aizstāvībai. Tādas ir, piemēram, vakcīnas pret poliomielītu un ērču encefalītu.

Dzīvās atenuētās vakcīnas satur novājinātu, nekaitīgu baktēriju vai vīrusu, kas potenciāli bīstams var būt tikai cilvēkiem ar smagu imūndeficītu. Pie tām pieder masalu, masaliņu, cūciņu un vējbaku vakcīnas, kas bērnu imunizācijas kalendārā iekļautas uz gada vecumu, un uz to laiku pavisam noteikti ir skaidrs, vai bērnam ir vai nav smags imūndeficīts.

Toksoīdu vakcīnas satur inaktivētu, nekaitīgu substanci – toksoīdu. Infekcijas gadījumā tamlīdzīgu ražotu baktērija, tas būtu briesmīgs kāvējs cilvēka organisma šūnām dažādās orgānu sistēmās, un tad to sauktu par toksīnu. Bet, tā vakcīnas labad kā tas ir padarīts nekaitīgs, to sauc par toksoīdu. Šāda tipa vakcīnas izmanto profilaksei pret saslimšanām, kuru gadījumā toksīns ir bīstamāks par baktēriju pašu – difterijai, stingumkrampjiem un garajam klepum.

Subvienību vakcīnas satur vīrusa vai baktērijas mazu daļiņu, fragmentu, kriksīti. Šai grupā ietilpst vakcīnas pret B hepatītu un cilvēka papilomas vīrusu.

Konjugētā vakcīna satur tik nelielu baktērijas daļiņu, ka tai jāpievieno speciāla nesējolbaltumviela, lai organisms to vispār atrastu. Tāda ir vakcīna pret HiB jeb Haemophilus influenzae.

mRNS vakcīnas pret Covid-19 ir skaidrotas daudz un dikti, bet galvenā esence ir – izgriezt mazu daļiņu no vīrusa genoma un pasniegt to cilvēka šūnām kā “instrukciju” pašām uzbūvēt vīrusa daļiņu un antivielas pret to. Šī vīrusa genoma daļiņa 1) saslimšanu neizraisa, un 2) ar cilvēka šūnas DNS nemaz nesatiekas un tiek izmesta metabolisma mēslainē.

Palīgvielas

Nevar vakcīnā samaisīt pliku antigēnu un ūdeni, jo tad tā nedz būs uzglabājama, nedz vispār darbosies. Tādēļ tiek pievienoti adjuvanti, konservanti, stabilizatori.

Kas tie tādi:

Adjuvanti – vielas, kas potencē (uzlabo) imūnās atbildes reakciju uz antigēnu.

Konservanti – vielas, kas kavē mikroorganismu (baktēriju, sēnīšu) savairošanos vakcīnās.

Stabilizatori – vielas, kas novērš vai aizkavē vakcīnu komponentu sadalīšanos.

Dziļi ievelkam elpu… un sākam!

Alumīnijs

Vakcīnās tiek izmantots sāļu veidā kā adjuvants. Vairāk kā 95% no tā alumīnija daudzuma, kas cirkulē organismā, mēs uzņemam ar pārtiku – to satur augļi, dārzeņi, rieksti, mammas piens, tēta aliņš un citas veselīgas un neveselīgas lietas. Zīdainis, kas tiek barots ar krūti, ar mammas pienu pirmajos 6 dzīves mēnešos uzņems 7 mg alumīnija. Ar vakcīnām – 4 mg. Šis alumīnija daudzums vakcīnās ir tik maznozīmīgs, ka neietekmē kopējo daudzumu organismā, un ātri vien tiek izvadīts.

Jā, un vēl alumīnijs ir arī dzeramajā ūdenī un elpojamā gaisā. Pilsētvidē, protams, ir kaitīgāk elpot nekā laukos, un tomēr nekur nav iespējams izbēgt no šī ķīmiskā elementa, kas veido 2,2% no Zemes garozas sastāva.

Cītīgi rokoties pa internetu, varbūt pamanīsiet ASIA – jeb adjuvantu inducētu autoimūnu iekaisuma sindromu. Varu pačukstēt – tas neeksistē! Par nožēlu antivaxeru cerībām, ka vakcīnās esošie alumīnija savienojumi provocē autoimūnās saslimšanas, pētījumi šo hipotēzi pilnībā apgāž.

Formaldehīds

Vakcīnu ražošanā tiek izmantots, lai inaktivētu vīrusus un baktēriju toksīnus, ko saturēs inaktivētās vakcīnas. Formaldehīds mūsu organismā dzīvo 24/7, jo no tā sintezējas DNS un aminoskābes, kas vēlāk kļūst par olbaltumvielām. Zīdainim asinīs visu laiku cirkulē ap 1 mg formaldehīda. Viena vakcīna satur 1500 reižu mazāk!

Dzīvsudrabs

Tiem, kas ķīmiju bastojuši, patīk dzīvsudrabu saukt par merkūriju.

Timerosāls (dažviet saukts arī tiomersāls) ir dzīvsudraba savienojums – konservants, ko mūslaikos satur vien atsevišķas vakcīnas, kas līdz Eiropai nemaz nenonāk.

Zinājāt, ka zivis ir veselīgas un tās vajag ēst? Jā, bet arī tās satur dzīvsudraba savienojumus, kas, piedevām, no organisma izvadās lēnāk nekā tie, ko savulaik saturēja vakcīnas.

Atceramies, lūdzu, arī, ka galda sāls ir nātrija un hlora savienojums, bet hlors tīrā veidā – kaujas gāze Nāves salā. Ķīmijas pamati!

Mononātrija glutamāts

Par to noteikti esat dzirdējuši. Vakcīnās tas izmantots kā konservants un stabilizators, taču dzīvē mononātrija glutamāts ir garšas pastirpinātājs, kas tiek vainots visās dzīves problēmās, tai skaitā pie ūdens ceļgalā. Ja ēdat konservētus tomātus, sēnes, zirnīšus un kukurūzu, tad ikdienā saņemat līdz pat 10’000 reižu vairāk kā jebkad dzīvē saņemsiet ar vakcīnām. Turklāt organisma bioķīmija ir gudrāka par mums visiem un veiksmīgi metabolizē glutamātu.

Antibiotikas

Arī vakcīnas ir jāsargā no iebrucējiem, tādēļ ražošanas procesā tām pievieno, piemēram, neomicīnu, polimiksīnu, gentamicīnu vai streptomicīnu. Lielākā daļa no antibiotikām tālākā attīrīšanas procesā tiek nomazgātas nost, bet kāda molekula var patrāpīties šļircē.

Tas mini daudzums antibiotikas, kas paliek vakcīnā, *teorētiski* var izraisīt alerģiju. Ir gan 2 nianses: vakcīnās nebūt neizmanto tās potenciāli alerģiskākās antibiotikas; un nav arī skaidri pierādīts, ka alerģiska reakcija uz vakcīnu saistāma tieši ar pievienoto medikamentu.

Abortēto bērnu un dzīvnieku šūnas

Skan mežonīgi? Nebūt ne, ja esi apguvis medicīnisko šūnu bioloģiju, histoloģiju un embrioloģiju.

Embriju šūnas tika paņemtas no 2 medicīnisko abortu materiāliem 1960tajos gados. Konkrētā šūnu kultūras jeb tās “pēcteči” tiek audzēti laboratorijās un izmantoti vakcīnu ražošanā. Jaunas šūnas šādiem mērķiem ņemtas un audzētas netiek!

Ir vakcīnas, kas satur dzīvus, novājinātus vīrusa celmus – masalas, masaliņas, cūciņas, vējbakas. Bet vīrusi spēj vairoties TIKAI iekšā kāda cita organisma šūnā. Šajā gadījumā par organismu nesanāks izmantot kartupeli vai kļavas lapu, tāpēc izmanto embrija fibroblastus jeb saistaudu šūnas. Ne vienmēr cilvēka – jo, izrādās, vīrusi it labi aug arī cāļu embriju fibroblastos.

Runājot par fibroblastu DNS: vakcīnas tālākā ražošanas procesā tas tiek noārdīts līdz nukleotīdiem – maziem klucīšiem, no kā DNS bija uzbūvēts. Ja gadījumā kāds nukleotīds izturējis mazgāšanu un iekļuvis vakcīnā, tad to vairs nevar pat saukt par DNS, jo sīkos krikučus gribēdams nesaliksi par ģenētisko kodu. Organisms tos noārdīs un izvadīs ārā.

Pirms mēģināt lasīt par embriju DNS un vakcīnām, iesaku apgūt, kas tad īsti ir DNS, RNS, nukleīnskābes, nukleotīdi, proteīni, to sintēze, enzīmi, un citas fiškas, ko medicīnas fakultātē māca 1. un 2. kursā.

Ģenētiski modificētrs rauga, dzīvnieku, baktēriju un vīrusu DNS

ĢMO ir saldais ēdiens zinātnes noliedzējiem un konspirāciju teoristiem, jo tehnoloģijas ir gana sarežģītas, un tādēļ it labi izmantojamas iebiedēšanā.

Patiesībā gēnu inženierijas tehnoloģijas ir ļāvušas radīt Pfizer un Moderna mRNS vakcīnas pret Covid-19. Un lai tur vai kāds – modificēts vai nemodificēts – DNS atrodams vakcīnā, gurķī vai oda snuķī, cilvēka organismā tas tiks noārdīts un ar genomu nesaskarsies. Šūnu bioloģija strādā daudz sarežģītāk nekā “ĢMO -> cilvēka šūna -> mutants”.

Želatīns

Lielisks stabilizators, kā zinām no kulinārijas. Var izraisīt alerģisku reakciju 1 gadījumā no 2 miljoniem. Ja pacientam ir zināma alerģija pret želatīnu, tad, plānojot vakcināciju, tas noteikti ārstam jāpasaka.

Gala eksāmenam pievienoju ekrānšāviņu no kādas vakcīnskeptiķu grupas:

Ceru, ka tagad zināt, ko uz šādiem argumentiem atbildēt. Par to, ka vakcīnas neizraisa autismu, man galīgi negribas runāt, jo šie meli ir sen jau atspēkoti un “dakters”, kas tos izdomāja, ir dzēsts no Lielbritānijas ārstu reģistra.